Kā katru gadu - ierašanās piektdienas vakarā, prombraukšana svētdien ap pusdienas laiku.
Par precīzu norises vietu interesēties pie nodaļas instruktoriem.
Jautājumiem - tevijas.sargi@nacionalisti.lv
Militārā tuvcīņa Latvijas armijā
Foto — AM RJC
Vai būsim beidzot sagaidījuši, ka mūsu bruņotajos spēkos sāks veidoties pašiem sava militārās tuvcīņas sistēma? Kas to veidos un pēc kādiem principiem, par to šajā rakstā.
Militārā tuvcīņa pastāv daudzu valstu armijās un ir pašsaprotama lieta, jo karavīram jābūt trenētam ne vien cīņai tālā, bet arī tuvā distancē ar savu pretinieku. Atjaunotajai Latvijai drīz būs 20 gadi, bet Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) vēl aizvien nav vienotas tuvcīņas apmācību sistēmas, lai gan ik pa laikam bijuši dažnedažādi mēģinājumi to ieviest. Taču šobrīd pavisam reāli notiek tās izstrādāšana. Jau sākušies treniņi pirmajā līmenī.
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks pulkvedis Igors Rajevs:
— Ideja par tuvcīņas sistēmas ieviešanu Latvijas bruņotajos spēkos man bija jau ļoti sen, precīzāk, laikā, kad es biju Izlūkdesanta bataljona komandieris. Diemžēl visu šo laiku mēs nevarējām atrast kādu konkrētu sistēmu, kas būtu institūcijas līmenī ieviešama Latvijas NBS un būtu dzīvotspējīga, jo visbiežāk tuvcīņas sistēmu ieviešana bija ļoti sadrumstalota pa vienībām un piesaistīta konkrētām personām kā instruktoriem. Tas visbiežāk padarīja jebkādu tuvcīņas sistēmas ilgtermiņa izstrādi un apmācību par neiespējamu. Tā arī nekas vairāk līdz šim kā vien atsevišķu vienību pašiniciatīva šajā jautājumā Latvijas bruņotajos spēkos nenotika.
Es tikos ar vairākiem tuvcīņas treneriem Latvijā, ar citiem zinošiem cilvēkiem kā civilā, tā militārā vidē. Notika diskusijas ar Sauszemes spēkiem, ar bijušiem un esošo Speciālo uzdevumu vienības komandieri, kuru viedoklim izkristalizējoties tika izteikts atbalsts Egīla Helmaņa pieredzei un pārstāvētai tuvcīņas sistēmai, kas labi pielāgojama Latvijas armijas vajadzībām. Jāteic gan, ka Egīla Helmaņa pieredze un pārstāvētais militārās tuvcīņas stils ir kā labs papildinājums tuvcīņas pamatsistēmai, kuru esam nolēmuši ņemt no ASV Jūras kājnieku izmantotās MACMAP (Marine Corps Martial Arts Program) tuvcīņas sistēmas. Tiek plānots sūtīt mūsu instruktorus trenerus šīs Jūras kājnieku tehnikas apgūšanai, lai viņi papildinātu savas zināšanas un prasmes militārajā tuvcīņā. Kāpēc izraudzīta tieši ASV Jūras kājnieku sistēma? Ir daudzas skolas, kas piedāvā «vislabāko» tuvcīņas sistēmu, taču tās ne vienmēr ir atbilstošas armijas specifikai. Pārsvarā visas sistēmas balstās uz sporta cīņas veidiem, kas armijai neder. ASV Jūras kājnieku sistēma ir pastāvējusi jau ļoti ilgi un ir praktiski pārbaudīta daudzajās ASV militārajās operācijās. Šī sistēma ir atbilstoša karavīram pilnā ekipējumā, jo tāds viņš būs reālā konflikta situācijā atšķirībā no citiem cīņu veidiem, kas kā sporta paveidi nav pilnvērtīgi pielāgojami militārajai tuvcīņai. Turklāt daudzi no tiem tiek piedāvāti kā prece, bez īpašas vērtības, un nav sevi attaisnojuši militārajā praksē. Patlaban mēs esam uzsākuši pirmās apmācības Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA). Tas ir paša pirmā, sagatavošanas posma līmenis, tāpēc par kaut kādiem rezultātiem pagaidām runāt ir stipri pāragri. Pirmos rezultātus varam sagaidīt pēc aptuveni 3 līdz 4 gadiem. Militārās tuvcīņas sistēmas apgūšana ir smags un komplicēts darbs, kuru nevienā līmenī nav iespējams veikt pāris mēnešos. Tas ir ilgtermiņa projekts, kuram stabili jāiesakņojas mūsu armijā — visās tās vienībās. Mēs sākam šos militārās tuvcīņas treniņus kā pirmprojektu NAA, Instruktoru skolā Cēsīs, kā arī Kājnieku skolā, jo pirmajā posmā jāapmāca topošie instruktori, kas bruņotajos spēkos būs ilgāku laiku. Viņi konkrētajās vietās dien un mācās ilglaicīgi, līdz ar to spēj apgūt šo sistēmu. Varu droši teikt, ka Latvijas bruņotajos spēkos top to vajadzībām atbilstoša militārās tuvcīņas sistēma, kas sastāvēs no pasaulē daudzkārt pārbaudītām tuvcīņas praksēm.
NBS Sporta kluba priekšnieks kapteinis Vents Graudiņš:
— Šobrīd mēs varam runāt par tikko uzsākto militārās tuvcīņas nodarbību programmas pirmo līmeni. Lai sagatavotu karavīru līdz līmenim, kad tas spētu vadīt militārās tuvcīņas nodarbības, jāpaiet ļoti ilgam laikam. Es redzu pirmos instruktorus veidojamies tieši no tiem karavīriem, kuriem jau ir pieredze dažādos cīņas veidos, jo pārkvalificēties ir vieglāk nekā iemācīties no jauna. Pašreiz mums ar MVP komandiera pavēli ir izveidota darba grupa, kas līdz gada beigām apzinās visu nepieciešamo informāciju saistībā ar tuvcīņas mācību veiksmīgas norises turpmāku nodrošināšanu. Mēģināsim sistematizēt datus par to, kāds mums ir karavīru sagatavotības līmenis, kāds mums ir inventārs, kāda ir instruktoru gatavība iesaistīties šīs programmas darbā utt. Vairāki speciālisti jau ir ierosinājuši militāro tuvcīņu likt pie karavīru taktikas, un tas būtu pareizi.
Mēs darbojamies pamatā pēc ASV Jūras kājnieku tuvcīņas sistēmas programmas, kas ir iedalīta septiņos līmeņos. Galvenais speciālists militārajā tuvcīņā mums viennozīmīgi ir Egīls Helmanis, kas par pamatu izmanto Kadočņikova metodi (Krievijā radusies militārās tuvcīņas sistēma), taču arī pārējie instruktori ir ar lielu pieredzi gan brīvajā cīņā, gan karatē un citos cīņu veidos. Tātad mēs sākam veidot Latvijas militārās tuvcīņas sistēmu, un pirmie rezultāti mums gaidāmi ne ātrāk kā pēc trim līdz pieciem gadiem. Šīs sistēmas pamatā būs ASV Jūras kājnieku MACMAP militārās tuvcīņas sistēma, kas tiks papildināta un pārveidota, ņemot vērā mūsu pārliecību, pieredzi un vajadzības. Ļoti liela interese par topošo militārās tuvcīņas sistēmu ir citās vienībās, piemēram, Štāba bataljonā, kā arī Alūksnes kājnieku skolā.
Militārās tuvcīņas meistars Egīls Helmanis, pasniedz militāro tuvcīņu NAA:
— Tā militārā tuvcīņa, ko es mācu, ir balstīta uz akadēmiskām zināšanām un ņemta no citu valstu ilggadējām militārās tuvcīņas tradīcijām. Ļoti būtiski ir izvēlēties stilus, kas vēsturiski mums ir vispiemērotākie, respektīvi, kaujas mākslu, kura radusies mums saprotamos apstākļos — Eiropā. Šobrīd mēs veidojam tuvcīņas sistēmu, kas ir piemērota tieši mūsu, Latvijas armijas, vajadzībām. Tas nav cīņas sporta veids, bet reāla militārās tuvcīņas sistēma, ko var veiksmīgi izmantot jebkurā militārā konflikta situācijā. Pašlaik treniņos mēs esam pamatlīmenī — attīstām karavīru fizisko sagatavotību. Militārās tuvcīņas fiziskās sagatavotības treniņi ir sevišķi smagi un nodarbina visas retāk izmantoto muskuļu grupas. Ja karavīrs viens divi sabeidz muguru, pārvietojoties ar mugursomu plecos, kuras svars atbilst noteikumiem, tad skaidrs, ka daudziem primāri ir jārūpējas par elementāru fizisko sagatavotību. Mēs iemācāmies arī pareizi krist, kas ir ļoti svarīgi karavīram, atrodoties ne vien misijās, bet arī visa veida mācībās un treniņos, jo, tieši nemākulīgi nokrītot, visbiežāk rodas traumas. Šiem cilvēkiem tiek mācītas visdažādākās personāldrošības tehnikas, lai padarītu viņu turpmāko dienestu pēc iespējas drošāku.
Uzskatu, ka paies kādi pieci gadi, līdz izaugs pirmie instruktori šai konkrētai sistēmai. Latvijā jāsaprot, ka mēs esam spējīgi veidot mūsu vajadzībām atbilstošu militārās tuvcīņas sistēmu un mums nav jābaidās šā ceļa. Es pats vairāk nekā 20 gadus nodarbojos ar visa veida militārajām tuvcīņām, un man ir aptuveni seši instruktora diplomi vairākos militārās tuvcīņas veidos. Arī marta beigās braukšu uz Vestpointu, lai vadītu semināru par militāro tuvcīņu. Taču savu perspektīvu es redzu Latvijā, jo esmu latvietis. Esmu visu mūžu mācījies, lai dotu kādu ieguldījumu savas valsts un armijas attīstībai un stiprināšanai. Es vēlos redzēt to stipru un uzskatu, ka katram no mums ir jābūt daļēji atbildīgam par tās nākotni.
Sīkāka informācija un pieteikšanās uz nodarbībām, rakstot uz info [at] tuvcinasskola.lv.
* Rīgā, Jelgavā, Jekabpilī, Liepājā, Valmierā, Limbažos un Talsos nodarbības notiek Militārās tuvcīņas un vēstures apvienībā „Tēvijas Sargi”
Interesentus par nodarbībām Bauskā, Dobelē lūdzam sūtīt pieteikumus uz e-pastu!
Tuvcīņas nometne
Vēl ir iespējams pieteikties uz pēdējo šovasar rīkoto Tuvcīņas skolas nometni. Nometne notiks no 21. līdz 23. augustam. Sīkāka informācija un pieteikšanās pie nodaļu instruktoriem vai arī uz saziņā norādīto e-pastu vai tālruni.
Nodarbību grafiks vasarā
Vasarā notiks vairākas Tēvijas Sargu un Tuvcīņa skolas rīkotas nometnes. Nometnes notiks šādos datumos:
3.-5. jūlijs
1.-2. augusts
22.-23. augusts.
Sīkāka informācija par nometņu norises vietām, visu nepieciešamo būs pieejama pie nodaļu instruktoriem.
Nodarbības Ogrē notiks otrdienās un ceturdienās no 19.30 līdz 21.30.
Gājiens un nometne 1.-2. maijā
Šī gada 1. maijā notiks gājiens Jelgavā, godinot varonīgos Daugavgrīvas latviešu zemessargu bataljonus, kuri atvairīja pirmos vācu uzbrukumus pie Jelgavas. Viņu drosme un pašaizliedzība bija par pamatu atļaujai vēlāk dibināt pirmos latviešu strēlnieku bataljonus.
Gājiena sākums pulksten 14.00 no pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem.
Pēc gājiena Tēvijas sargiem un Tuvcīņas skolas audzēkņiem 1. un 2. maijā notiks cīņas nometne. Sīkāka informācija par nometni pie nodaļu instruktoriem.
Latviešu leģionāru piemiņas diena
Šodien 16. marts- latviešu leģionāru piemņas diena. Diena, kad mēs pieminam tos latviešus, kas cīnījās par mūsu zemi un brīvību, ziedojot savas dzīvības. Nelieksim muguras, nesēdēsim mājas! Leģionāri ir pelnījuši, lai mēs izrādām viņiem cieņu!
Kāpēc tieši 16. marts?
Laikā no 16. līdz 18. martam risinājās viena no smagākajām kaujām – kauja Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni 93,4. Šī augstiene bija stratēģiski svarīgs punkts abām armijām, tāpēc tās ieņemšanai bija izšķiroša nozīme. Augstienes rietumu pusē bija izvietojusies 19. divīzija, bet augstienes austrumu pusē – 15. divīzija. 16. marta rītā lielinieki deva spēcīgu triecienu pa augstieni un leģionāru pozīcijām, tāpēc viņi bija spiesti atkāpties. Turpmākie ienaidnieka mēģinājumi salauzt leģionāru pretestību beidzās nesekmīgi. Vācu armijas vadība apzinājās augstienes 93,4 lielo nozīmi un pavēlēja par katru cenu augstieni atgūt. Šo uzdevumu uzticēja 15. divīzijas kājnieku priekšniekam virspulkvedim Arturam Silgailim. Tā 18. martā tika dots trieciens pa lielinieku pozīcijām un jau ar minimāliem zaudējumiem augstiene tika atgūta. Pēc tam lielinieki uzbrukumus augstienei vairs neatjaunoja.
Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu divīzijas cīnījās plecu pie pleca. Tā bija arī vienīgā kauja visā karā, kad abu divīziju vienības cīnījās zem kopējas latviešu vadības. Šīs kaujas atcerei Daugavas Vanagu organizācija arī izraudzījusi 16. martu par Leģiona gadadienu.
Latviešu leģionāri bija visīstākie latviešu tautas varoņi. Savā sirdī viņi zvērēja uzticību Latvijas karogam, latviešu tautai un neatkarīgai Latvijas valstij, nevis kādām citām – pārnacionālām – idejām.
Atskats par pārgājienu
Iepriekšējā nedēļas nogalē notikušais pārgājiens noteikti vēl ilgi daudziem paliks atmiņā. Sevišķi lielā dalībnieku skaita dēļ (ap 100 dalībnieku), kas parāda, ka jauniešiem joprojām ir interese gan uzturēt sevi labā fiziskā formā, piekopt veselīgu dzīvesveidu, gan arī apzināt savas tautas saknes un apgūt Latvijas vēsturi. Šoreiz tā nebija nedz lekcija, nedz melnbalta vēstures grāmata- tā bija iespēja pašiem izstaigāt kauju un piemiņas vietas, uzdot sev interesējošos jautājumus ZS pulkvedim J. Hartmanim par vienām no smagākajām kaujām 1. pasaules kara beigu posmā- kaujām pie Mazās Juglas.
Par pārgājiena sākuma vietu tika izvēlēta Ikšķiles stacija. Pirmā lielākā apstāšanās vieta bija netālu no Pikalnes, kur tikāmies ar aizsardzības ministru V.Veldri. Tika rādīti arī tuvcīņas paraugdemonstrējumi. Tālāk ceļš veda uz ziemeļiem līdz Vecauziņu kapiem, kurus vasarā plānots sakopt, sevišķi to kapu daļu, kur guļ latviešu strēlnieki un kas padomju laikos palika ārpus kapu teritorijas. Tika kopīgi parakstīta vēstule Salaspils novada domei, lai tā atļautu šo ieceri īstenot.
No šejienes devāmies austrumu virzienā , pa ceļam šķērsojot Mazās Juglas trošu tiltiņu, pie kura notika vienas no sīvākajām kaujām. Tas bija stratēģiski svarīgs punkts, par kura noturēšanu latvieši maksāja ar savu biedru asinīm un dzīvībām. Uz laiku apmetāmies no Brektu mājām netālu esošajā piekalnītē, kurā labi saglabājušās un redzamas ierakumu pēdas.
Pēdējais ceļa posms veda līdz Tīnūžiem, kur bija pēdējā atpūtas vieta pirms ceļa uz Ogri. Varēja apskatīt un aptaustīt 1. Pasaules kara ieročus, kā arī sasildīties un vienoties kopīgā dziesmā pie ugunskura.
Nākamās diena tika sākta ar rīta rosmi: nelielu krosu pa Ogri un fiziskajām aktivitātēm, pēc kurām sākās E. Helmaņa vadītais seminārs. E. Helmanis izskaidroja tuvcīņas pamatprincipus, bija iespēja uzdot jautājumus, kā arī pašiem darboties.
Šī gada 14. un 15. februārī notiks "Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas" instruktoru rīkots pārgājiens pa leģendārajām strēlnieku cīņu vietām Ikšķiles apkārtnē.
Pārgājiena laikā paredzēts apmeklēt gan strēlnieku cīņu, gan apbedījumu vietas. Pārgājienu vadīs ZS pulkvedis Hartmanis, kas padziļināti pētījis strēlnieku vēsturi, kā arī komandkapteinis Kušķis.
Nākamajā dienā notiks militārās tuvcīņas apmācību seminārs.
Par pasākuma norisi un nepieciešamo ekipējumu informācija pie nodaļu instruktoriem.
Darbu sāk jauns interneta portāls
Darbu uzsācis jauns portāls NACIONALISTI.LV, kas paredzēts nacionāli domājošo vienošanai un viedokļu apmaiņai.
Portāls informēs arī par Tuvcīņas skolas aktivitātēm. Aicinām ielūkoties!
Atklāta vēstule: Esam gatavi uzņemties atbildību.
Pēdējo dienu notikumi daudziem ir likuši aizdomāties par sabiedrisko kārtību un tiesībsargājošo iestāžu potenciālu. Pārdomas rosina arī ārvalstu tūristu neapvaldītā uzvedība Rīgā, tostarp pašvaldības policistu piekaušana, Brīvības pieminekļa apgānīšana. Sašutumu izraisa arī PSRS simbolu lietošana 9.maija un citos pasākumos.
"Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola" kopā ar organizāciju "Tēvijas sargi", vēloties sniegt savu ieguldījumu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apliecina savu gatavību palīdzēt nodrošināt kārtību masu pasākumos.
Esam pārliecināti, ka savu militārās tuvcīņas prasmju dēļ būtu spējīgi ievērojami uzlabot drošības situāciju un novērst likumpārkāpumus. Esam gatavi apmācīt tos zemessargus, kuri gatavojas iesaistīties patrulēšanā nepietiekamā policistu skaita dēļ.
Izskatīsim arī iespējas tūrisma sezonas laikā un 9.maija pasākumu laikā veikt patrulēšanu un citus pasākumus, kas uzlabotu sabiedriskās kārtības līmeni.
Nepieļaujami, ka uz latviešu neapmierinātības ar valdību rēķina, savu naidu un destruktīvās tieksmes izvērš Latvijas valstiskumam naidīgi spēki.
Militārās vēstures un tuvcīņas apvienība "Tēvijas Sargi".
Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola.
Pārgājiens Tīreļpurvā
Šī gada 17. janvārī Tēvijas Sargi sadarbībā ar Tuvcīņas skolu rīko pārgājienu Tīreļpurva apkārtnē. Apskatīsim 1. pasaules kara kauju vietas, latviešu strēlnieku un vācu nocietinājuma līnijas, kā arī apmeklēsim Ziemassvētku kauju muzeju. Par pārgājiena norisi un nepieciešamo ekipējumu informācija pie nodaļu instruktoriem vai zvanot uz tālruni 22189317 (Varis).
11. novembrī notiks militārās tuvcīņas paraugdemonstrējums
Kā katru gadu, sadarbojoties nacionālajām organizācijām, tiek rīkots vērienīgs 11. novembra atceres pasākums, kas iesāksies ar tradicionālo lāpu gājienu no Brāļu kapiem plkst. 15.30
2008. gada 11. novembris „Brīvības cīņu gars cauri visiem laikiem”.
Programma
1. Lāpu gājiens no Brāļu kapiem līdz Strēlnieku laukumam
2. Svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa
3. Koncerta pirmā daļa Strēlnieku laukumā
4. Uguns plosta ielaišana Daugavā
5. Koncerta otrā daļa Strēlnieku laukumā
6. Kopīga sadziedāšanās Strēlnieku laukumā
1. Lāpu gājiens no Brāļu kapiem, līdz Strēlnieku laukumam
15.00 – 17.00 Lāpu gājiens – Brāļu kapi, Kalpaka piemineklis,Brīvības piemineklis (Varoņu iela, Gaujas iela, Miera iela Brīvības iela, Elizabetes iela, Brīvības bulvāris)
Atbildīgais: Jānis Sils
15.00 – 17.00 Lāčplēša dienas pasākums Latvijas Kara muzejā
1. Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvju uzrunas
2. Rīgas jaunsargu svinīgais solījums
3. Latvijas Kara muzeja fondu materiālu prezentācija
4. LKOK dzimtas pārstāvju un Rīgas jaunsargu gājiens uz Brīvības pieminekli
Atbildīgais: Ieva. Kvāle un Gunārs Melnis
16.45 – 17.00 Jaunsargu lāpu aizdedzināšana
17.00 – 17.30 Svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa (pūtēju orķestris no 16.40)
17.00 – 17.03 1. Ziedu nolikšana, Svētās uguns novietošana pie pieminekļa
(pūtēju orķestris spēlē „Divdūjiņas gaisā skrēja”)
17.03 – 17.08 2. Uzruna – Jānis Atis Krūmiņš
17.08 – 17.11 3. Latvijas Valsts himna „Dievs svētī Latviju”(pūtēju orķestra vad.)
17.18 – 17.30 5. Kopīgas dziesmas ar pūtēju orķestri:
„Mirdzot šķēpiem”, „Ķemeru miestiņā” „Daugavs’ abas malas”.
17.30 – 17.50 Lāpu gājiens – Brīvības piemineklis, Strēlnieku piemineklis
17.50 – 18.00 1. Uguns rituāls Strēlnieku laukumā – Vīru kopa „Vilki”
2. Jaunieši aizdedzina uguns vietas Strēlnieku laukumā.
2. Koncerta pirmā daļa Strēlnieku laukumā Svētku koncerta programmas vadītājs Jānis Kirmuška
18.00 – 18.15 Folkloras draugu kopa „Skandinieki”
18.15 – 18.25 Uzrunas:
1. Vinets Veldre Aizsardzības ministrs,
2. Jānis Birks Rīgas Domes priekšsēdētājs,
18.25 – 18.40 Folkloras kopa „Vilcenes”
18.40 – 18.50 Uzrunas:
3. Aija Fleija Kara muzeja direktore
4. Jānis Atis Krūmiņš DV Latvijā priekšsēdis
19.00 – 19.20 Vīru kopa „Vilki"
19.20 – 19.40 Senās cīņas un folkloras kopa „Vilkači”
19.40 – 20.00 „Vilkači” – Senās cīņas paraugdemonstrējumi
Egila Helmaņa un Tēvijas Sargu militārās tuvcīņas paraugdemonstrējumi.
3. Uguns plosta laišana Daugavā
20.00 – 20.30 Svētās uguns novadīšana uz plosta Daugavā pie Akmens tilta
4. Koncerta otrā daļa Strēlnieku laukumā
20.30 – 20.50 Vīru kopa „Vilki”
21.00 – 21.40 Folk metal grupa „SKYFORGER”
21.40 – 21.50 „Trīs tenori”
21.50 – 22.30 Post folkloras grupa „IĻĢI
22.30 – 23.00 Latviešu tautas dziedināšana – vīru kopa „Vilki”
Atvērta jauna mājas lapa www.tuvcinasskola.lv
Laipni lūdzam tuvcīņas skolas mājas lapā. Šeit jūs atradīsiet noderīgu informāciju par skolu, tuvcīņas vēsturi, skolas dibinātājiem kā arī galerijas no Egīla Helmaņa privātās kolekcijas. Ar laiku mājas lapa tiks papildināta ar video. Noteikti ieskatieties sadaļā [ raksti ], kur var izlasīt Latvijas medijos publicētos rakstus par kadačnikova sistēmu, tuvcīņu un dibinātāju personīgo pieredzi!
